Tuvāks skats uz sistēmas bērniem
Šodienas pasaulē sistēmas bērni ir ignorēti un atstumti novārtā. Tie ir bērni, kuri ir nonākuši sistēmā, kas viņus ir sagrābusi, atstājot viņus pazudušus, pamestus un vientuļus. Bet kas ir sistēma un kā šie bērni tajā nonāca? Šajā bloga ierakstā mēs tuvāk aplūkosim sistēmas bērnus, lai labāk izprastu viņu nožēlojamo stāvokli.
Kas ir “sistēma”?
Termins “sistēma” parasti attiecas uz sarežģītu institūciju, likumu, noteikumu un politiku tīklu, kas pastāv sabiedrībā. Tas ietver tādas valsts pārvaldes sistēmas kā izglītība, krimināltiesības, veselības aprūpe, labklājības programmas utt. Diemžēl šīs sistēmas nav veidotas, domājot par ikvienu, un tāpēc atsevišķas grupas, tostarp bērni, ir neizdevīgā stāvoklī. Tas var novest pie sistēmiskas nevienlīdzības un apspiestības strukturālā rasisma vai cita veida diskriminācijas dēļ.
Kas ir sistēmas bērni?
Sistēmas bērni ir tie, kurus ir negatīvi ietekmējušas sistēmiskas problēmas, piemēram, nabadzība vai nevērība. Tie ir bērni, kuriem nav pieejamas tādas pirmās nepieciešamības preces kā pārtika un pajumte vai kuri ir cietuši no vardarbības vai traumām no savas ģimenes vai aprūpētājiem. Turklāt viņi var saskarties ar garīgās veselības problēmām, jo ir bijuši liecinieki vardarbībai vai viņiem agrīnā vecumā ir uzlikta pārāk liela atbildība. Visu šo grūtību rezultātā viņi bieži jūtas izolēti no vienaudžiem un sabiedrības kopumā, kas var novest pie turpmākām problēmām, tostarp depresijas un atkarību izraisošām vielām.
Kāpēc mums vajadzētu rūpēties par sistēmas bērniem?
Mums vajadzētu rūpēties par šiem bērniem, jo viņi ir mūsu nākotnes līderi un inovatori, bet viņiem ir nepieciešams mūsu atbalsts, lai viņi pilnībā izmantotu savu potenciālu. Ir svarīgi nodrošināt viņiem piekļuvi tādiem resursiem kā kvalitatīva izglītība, veselības aprūpes pakalpojumi, garīgās veselības konsultācijas, darba apmācības programmas u. c., lai viņi varētu gūt panākumus, neraugoties uz šķēršļiem, ar kuriem viņi var saskarties dzīves laikā. Turklāt mums ir jācenšas mazināt sistēmisko nevienlīdzību, lai visiem bērniem – neatkarīgi no rases vai sociālekonomiskās izcelsmes – būtu vienlīdzīgas iespējas gūt panākumus dzīvē.
Secinājums:
Sistēmas bērnu nožēlojamais stāvoklis pārāk ilgi ir palicis nepamanīts, kā rezultātā daudzi jaunieši visā Amerikā un ārpus tās ir cietuši vairākas paaudzes. Ir pienācis laiks mums visiem rīkoties, iestājoties par taisnīgāku sistēmu, kas darbojas visiem neatkarīgi no rases vai ekonomiskā stāvokļa, lai visi bērni varētu gūt panākumus neatkarīgi no dzīves radītajiem izaicinājumiem. Veicinot izpratni par šo jautājumu, mēs varam nodrošināt, ka šie bērni saņem nepieciešamo palīdzību, lai kļūtu par produktīviem sabiedrības locekļiem, kas veidos mūsu nākotni turpmākajos gados!